karbonātu noteikšanas (augsnē) indikators

       Ir dažādi viedokļi par to, kas paskābina augsni. Vieni saka, ka nedrīkst lietot mulčai pat koku lapas, otri - ka augsni skābu dara skaidas. Savukārt citi apgalvo, ka ne skaidas, pat ne skāba kūdra neizmaina augsnes pH.

      Taisnība ir visiem!

      Izrādās, visu nosaka tas, kāda augsne ir `no dabas` − skāba vai sārmaina. Tas nozīmē, ka jānosaka, vai augsne veidojusies uz karbonātus (kaļķus) saturošiem iežiem (cilmiežiem). To noteikt var ar vienkāršu metodi mājas apstākļos:

3. Nomēra dziļumu, no kāda vērojama reakcija - putošana, čaukstēšana, vai vismaz `sīkšana`.

Ja stipri puto – karbonātu daudz

Ja čaukst, karbonātu vidēji daudz.

Ja neputo, bet var sadzirdēt sīkšanu – karbonātu maz

Ja nereaģē – karbonātu nav.

        Ja karbonātu klātbūtni konstatē līdz 60 cm dziļumam, tad augsnei nav tendence paskābināties. Tādā augsnē lietojot materiālus ar skābu vides reakciju, piem, kūdru, skuju koku skaidas, fizioloģiski skābus minerālmēslus, augsnes pH būtiski nemainīsies, vai paskābināsies aramkārtā tikai īslaicīgi. Šādā augsnē nebūs vajadzīga kaļķošana un to pat nedrīkst kaļķot, pat pelni jālieto ļoti ierobežoti vai nemaz. Šādas augsnes piemērotas lielākajai daļai kultūraugu. Tādās augsnēs nav ieteicams audzēt, piem, krūmmellenes, jo liekot uz lauka skābu kūdru pat lielos daudzumos, pH jau gada vai dažu gadu laikā atgriezīsies sākotnējā līmenī.

        Ja karbonātu klātbūtni nevar konstatēt, vai tie atrodas ļoti dziļi, tas ir rādītājs, ka skaidu, minerālmēslu, kūdras izmantošana augsni pH būtiski mainīs uz skābo pusi. Ja arī aramkārtas pH dažādu kaļķošanas materiālu vai pelnu lietošanas rezultātā ir optimāls, karbonātu trūkums zemāk augsnē liecina, ka aramkārtā esošie karbonāti dažu gadu laikā vai pat ātrāk var izskaloties. Šāda augsne noteikti regulāri jākaļķo.

     Uzmanību, ja reakcija vērojama tikai aramkārtā, bet zemāk nē, tad tas var būt kaļķošanas rezultātā, to nevar uzskatīt par karbonātu sākšanās dziļumu!!!