Ir dažādi viedokļi par to, kas paskābina
augsni. Vieni saka, ka nedrīkst lietot mulčai pat koku lapas, otri - ka augsni
skābu dara skaidas. Savukārt citi apgalvo, ka ne skaidas, pat ne skāba kūdra
neizmaina augsnes pH.
Taisnība ir visiem!
Izrādās, visu nosaka tas, kāda augsne ir
`no dabas` − skāba vai sārmaina. Tas nozīmē, ka jānosaka, vai augsne
veidojusies uz karbonātus (kaļķus) saturošiem iežiem (cilmiežiem). To
noteikt var ar vienkāršu metodi mājas apstākļos:
1.
Izrok vismaz 70-80 cm dziļu augsnes atsegumu
2.Mazliet
saspiežot pudelīti `nolej` indikatoru gar augsnes sienu no lejas uz augšu
3.
Nomēra dziļumu, no kāda vērojama reakcija - putošana,
čaukstēšana, vai vismaz `sīkšana`.
Ja
stipri puto – karbonātu daudz
Ja
čaukst, karbonātu vidēji daudz.
Ja
neputo, bet var sadzirdēt sīkšanu – karbonātu maz
Ja
nereaģē – karbonātu nav.
Ja karbonātu klātbūtni konstatē līdz 60
cm dziļumam,
tad augsnei nav tendence paskābināties. Tādā augsnē lietojot materiālus ar
skābu vides reakciju, piem, kūdru, skuju koku skaidas, fizioloģiski skābus
minerālmēslus, augsnes pH būtiski nemainīsies, vai paskābināsies aramkārtā
tikai īslaicīgi. Šādā augsnē nebūs vajadzīga kaļķošana un to pat nedrīkst
kaļķot, pat pelni jālieto ļoti ierobežoti vai nemaz. Šādas augsnes piemērotas
lielākajai daļai kultūraugu. Tādās augsnēs nav ieteicams audzēt, piem,
krūmmellenes, jo liekot uz lauka skābu kūdru pat lielos daudzumos, pH jau gada
vai dažu gadu laikā atgriezīsies sākotnējā līmenī.
Ja karbonātu klātbūtni nevar konstatēt,
vai tie atrodas ļoti dziļi, tas ir rādītājs, ka skaidu,
minerālmēslu, kūdras izmantošana augsni pH būtiski mainīs uz skābo pusi. Ja arī
aramkārtas pH dažādu kaļķošanas materiālu vai pelnu lietošanas rezultātā ir
optimāls, karbonātu trūkums zemāk augsnē liecina, ka aramkārtā esošie karbonāti
dažu gadu laikā vai pat ātrāk var izskaloties. Šāda augsne noteikti regulāri
jākaļķo.
Uzmanību, ja reakcija
vērojama tikai aramkārtā, bet zemāk nē, tad tas var būt kaļķošanas rezultātā,
to nevar uzskatīt par karbonātu sākšanās dziļumu!!!